Starptautiskā plakātu kampaņa "Fakti par atomenerģiju"

Uz lapas sākumu          Apskatīt plakātus          Par mums
 
 

Atomenerģija strupceļā
Urāna krājumi pietiks vēl daŇĺiem gadu desmitiem ‚Äď ko darīt tālāk?

Atomenerģijas raŇĺoŇ°ana, tāpat kā ierobeŇĺotā fosilo kurināmo resursu izmantoŇ°ana, agri vai vēlu novedīs strupceļā. Tas tādēļ, ka atomenergostacijām nepiecieŇ°amās izejvielas- urāna daudzums ir ierobeŇĺots. Cerība, ka izmantojot "ātro neitronu reaktorus", rezerves pietiktu ilgākam laikam, tehnisku un ekonomisku iemeslu dēļ, nepiepildījās. DaŇĺos gadu desmitos atomenerģijas rūpniecības kurināmā krājumi būs izsmelti. Tāpat kā urāna rezerves, arī naftas un dabas gāzes rezerves tiks izlietotas noteiktā laikā, tādēļ cilvēcei savs nepiecieŇ°amais enerģijas daudzums jānodroŇ°ina ar atjaunojamiem enerģijas resursiem un efektīvu to izmantoŇ°anu.

Atomenerģijas patiesā nozīme
Enerģijas apgāde ir iespējama arī bez atomenergostacijās raŇĺotās strāvas

Lai uzsvērtu atomenerģijas nozīmi, Ň°īs nozares aizstāvji vienmēr norāda uz atomenerģijas īpatsvaru strāvas raŇĺoŇ°anas tirgū. Taču, ja palūkojamies, kādu ieguldījumu atomenerģija dod kopējā pasaules enerģijas patēriņa nodroŇ°ināŇ°anai, izrādās, ka atomenerģijas nozīme cilvēces enerģijas patēriņā ir tuvu tam, lai to sauktu par nenozīmīgu. 2001. gadā strāva, kas raŇĺota atomenergostacijās, nodroŇ°ināja tikai 2,3 procentus pasaules kopējā enerģijas patēriņa. Atjaunojamo energoresursu raŇĺotās enerģijas ieguldījums kopējā pasaules energoapgādē mūsdienās ieņem izteikti nozīmīgāku vietu. No tā izriet, ka cilvēce var atļauties atteikties no Ň°ī salīdzinoŇ°i niecīgā saraŇĺotā atomenerģijas daudzuma. PastāvoŇ°ie kodolkatastrofu riski, procesa radītie spēcīgie radioaktīvie atkritumi un to apglabāŇ°anas pieaugoŇ°ās izmaksas, saprātīgi novērtējot, nav samērojamas ar to niecīgo enerģijas ieguvumu īsam laika periodam. Atomenerģija ir bīstama un nevajadzīga.

Atomenerģijas raŇĺoŇ°anas tehniskie riski
Kodolavārijas gadījumā radioaktīvo vielu noplūdes risks Eiropā: 16 procenti

Katrā atomenergostacijā tehnisku vai cilvēka pieļautu kļūmju dēļ var notikt nopietna avārija, kuras rezultātā apkārtējā vidē nonāk liels daudzums radioaktīvu vielu. Pēc "Vācijas kodolspēkstaciju riska pētniecības studijas - Phase B" oficiālajiem datiem, Vācijas atomenergostacijās, kuras darbojas 40 gadus, radioaktīvo vielu noplūdes iespējamība ir 0,1 procents. Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 150 darbojoŇ°os atomenergostaciju. Tādējādi radioaktīvo vielu noplūdes iespējamība sastāda 16 procentus. ҆āda iespējamība atbilst tai, kāda pastāv uzmest 6 ar metamo kauliņu. Visā pasaulē darbojas vairāk nekā 440 atomenergostaciju. Iespējamība, ka 40 gados notiks radioaktīvo vielu noplūde, sastāda 40 procentus. Kā parādīja kodolkatastrofa Černobiļā, radioaktīvo vielu noplūdes rezultātā jārēķinās ar desmitiem tūkstoŇ°iem upuru.

Atomenerģija rada bīstamus atkritumus
Tāds mantojums nav vajadzīgs nevienam

Katra atomenergostacija urāna kodolu saŇ°ķelŇ°anas rezultātā pārvērŇ° par spēcīgiem radioaktīviem atkritumiem. Sava radioaktīvā starojuma dēļ kodolatkritumi apdraud cilvēces dzīvību. Lai tas nenotiktu, Ň°ie atkritumi jāglabā vairākus simtus tūkstoŇ°us gadu droŇ°ā noŇ°ķirtībā no cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem. Atomemergostacijas darbojas jau 50 gadu, bet līdz pat Ň°odienai vēl neviens nezin, kā droŇ°i atbrīvoties no kodolatkritumiem. Visā pasaulē nav nevienas droŇ°as spēcīgo radioaktīvo atkritumu savākŇ°anas un uzglabāŇ°anas vietas. Īsais atomenerģijas izmantoŇ°anas periods atstās savu mantojumu vēl neskaitāmām paaudzēm. Ja pirmatnējais cilvēks būtu izmantojis atomenergostacijas, mums vēl Ň°odien būtu jāuzmanās no to atstātajiem akritumiem.

Atomenerģija un atombumba
Atomenerģija veicina kodolieroču izplatību

Valstis, kas pagājuŇ°ajos gadu desmitos izgudroja un izgatavoja atombumbas, vispirms sāka ar atomenerģijas izmantoŇ°anu civilajā jomā. Taču bieŇĺi vien civilās programmas bija tikai patieso militāro intereŇ°u aizsegs. Tās nodroŇ°ināja Ň°īm valstīm pieeju nepiecieŇ°amajām tehnoloģijām un zināŇ°anām atombumbas uzbūvēŇ°anai. Tas liecina par to, ka atomtehnoloģiju eksports un tālāka izplatība būtiski paaugstina kodolieroču izplatības risku.

Atomenerģija un klimata izmaiņas
Atomenerģija neglābs klimatu

Atomnerģijas nozare atzīst, ka ogles, naftu un gāzi nevar aizstāt ar atomspēkstacijām. Lai līdz 2050 gadam ar atomenerģiju aizstātu kaut vai 10 procentu fosilās enerģijas, ir jāuzbūvē līdz 1000 jaunām atomenergostacijām ( paŇ°laik visā pasaulē ir ap 440 atomenergostaciju). Lai uzceltu Ň°īs iekārtas būtu nepiecieŇ°ami vairāki gadu desmiti. Tad drīzumā varētu būt izsmeltas arī urāna rezerves. Pat Pasaules Atomenerģjas Organizācija (IAEA) atzīst, ka tik strauja atomenerģijas izplatība, lai tā spētu apturēt klimata izmaiņas, nav iespējama. Risinājums ir cits: daŇĺādi pasaulē izstrādāti enerģijas scenāriji parāda, ka klimata problēmu var atrisināt tikai ar atjaunojamo energoresursu izmantoŇ°anu apvienojot ar taupīgām enerģijas tehnoloģijām.

Atomenerģijas nozarē ir maz darba vietu
Darba vietas? Vēja enerģijas nozare uzvar atomrūpniecību!

Atomenerģija prasa lielus kapitālieguldījumus - atjaunojamās enerģijas ‚Äď daudz darba vietu. Vācijas piemērs rāda: atomrūpniecībā 2002.gadā bija nodarbināti ap 30 000 cilvēku. Taču tikai Vācijas vēja enerģijas nozarē strādāja vairāk nekā 53 000 cilvēku. Visa atjaunojamo enerģiju nozare kopumā nodroŇ°ināja ap 120 000 darba vietu, neskatoties uz tās vēl nelielo daļu visā energoapgādes jomā. Izmantojot vairāk atjaunojamo enerģiju, ar katru dienu palielināsies darba vietu skaits. Visā pasaulē attīstoties atjaunojamās enerģijas nozarei daŇĺu gadu laikā varētu rasties vairāki miljoni jaunu darba vietu.

Atomenerģijas alternatīvas
100% saules, vēja un biomasas enerģija

Vācijas parlaments 2002.gadā iepazīstināja ar enerģētikas scenāriju, kurā paredzēts, ka līdz 2050. gadam visa Vācijas enerģija tiks raŇĺota izmantojot atjaunojamās enerģijas. Ja tas ir iespējams Vācijā, kas ir valsts ar nelielu teritoriju, augstu iedzīvotāju un energopatēriņa blīvumu- tad tas ir iespejams jebkur citur. Pat enerģētiķi atzīst, ka līdz 2050. gadam pasaulē no atjaunojamiem energoresursiem tiks raŇĺots vairāk enerģijas nekā cilvēce patērē paŇ°laik. Mūsu planētas enerģijas patēriņŇ° varētu sastāvēt no saules apkures un saules energo iekārtu apvienojuma, vēja spēkstacijām, ūdens spēkstacijām un daŇĺāda veida biomasas izmantoŇ°anas formām. Lai samazinātu enerģijas patēriņu pasaulē, jāizmanto enerģiju taupoŇ°as tehnoloģijas. Zaļās enerģijas ātra attīstība pasaulē būs svarīgs solis, lai pasaulē izbeigtos kari par tādām izejvielām kā nafta, gāze un urāns.

Izslēgt atomenergostacijas

 
 
Apskatīt plakātus
 
 

 

 


Background Information (English)
pdf    doc    rtf

Hintergrundinformationen (Deutsch)
pdf    doc    rtf    

 

This "Nuclear Power Fact File" poster campaign is posted by
 

The German Afiliate of the
International Physicians for the Prevention of Nuclear War (IPPNW)
 
and
 

EUROSOLAR
The European Association for Renewable Energy

 
 
 
 

keywords: